Ieskats mācību telpās

Raksta sākumā ir definēts modelis, kas apraksta saistību starp studentiem, mācību telpām, kurās tie darbojas, un digitālajām tehnoloģijām. Mēs noteicām četras galvenās telpas (personīgā mācību telpa, mācīšanas telpa, skolas telpa un sadzīves telpa), kuras ietekmē studentu mācību procesu. Šīs telpas joprojām nav izpētītas un līdz ar to liela daļa bērnu formālās un neformālās apmācības netiek atzīta un novērtēta.

Tad modeļa atbilstība tiek pārbaudīta, izmantojot vairāku nacionālo pētījumu projektu rezultātus, pie kam visos projektos tika izmantota jauktā pieeja, apkopojot gan kvalitatīvus, gan kvantitatīvus datus, izmantojot mērķa grupas, intervijas, aptaujas un nacionālās datubāzes ar skolēnu sekmēm. Šajā rakstā attēlotie dati ir paņemti no atskaitēm par praktiskajiem piemēriem un tajos ir iekļauti novērojumi mācību klasēs un skolotāju, vadības un studentu komentāri. Mēs analizējam šo datu un šī modeļa ietekmi uz mūsu izpratni par to, kā digitālās tehnoloģijas var efektīvi izmantot apmācībā.

Tradicionālajā izglītības modelī mācību telpas izveidi kontrolēja galvenokārt iestāde un skolotājs. Personīgās mācību telpas fiziskos raksturojumus joprojām var ietekmēt skolotāji un iestādes, bet šīs telpas izveidi un tehnoloģiju izmantošanu kontrolē studenti. Lai organizētu efektīvu apmācību, ir jābūt izpratnei par dažādām telpām mācību individualizācijai un pielāgošanai studentu uztverei un uzvedībai.