Izglītības sistēmām un saistītiem uzņēmējdarbības modeļiem jāspēj izdzīvot un pietiekami ātri reaģēt uz mainīgajiem ārējiem faktoriem. Universitātes pašreiz saskaras ar pieaugošo vajadzību pēc STEM („STEM” saīsinājumā no vārdiem „zinātne, tehnoloģija, inženierzinātnes un matemātika” angļu valodā) zinātnisko grādu ieguvējiem, vienlaikus ar tādām problēmām kā studentu skaita samazināšanās un nepatīkamas izmaiņas valsts finansējumā.

Noteikt savu lomu un vietu inovāciju sabiedrībā ir būtiski ne tikai konvencionālajām (pētniecības) universitātēm, bet arī atvērtajām un tālmācības (izglītojošajām) universitātēm. Kamēr tradicionālās universitātes pielieto stratēģiju apkalpot galvenokārt mūžizglītības audzēkņus, atvērtās un tālmācības universitātes ir sapratušas, ka izglītības nodošana vien, bez inovācijām un uzņēmējdarbības, ir „kaltējoša”. Universitātēm, lai tās būtu gatavas nākamajai desmitgadei, ir jāmeklē iespēja radīt pievienoto vērtību un atbilstoši jaunradīt savus institucionālos modeļus.

Par pamatu ņemot 2009. gadu, kas tika nosaukts kā Radošuma un inovāciju gads, Eiropas Komisija turpina veicināt inovācijas un uzņēmējdarbību tās dalībvalstīs. Šajā rakstā tiek izvērtētas atvērtās un (galvenokārt) tālmācības universitātes un to potenciāls attīstīties tālāk par elastīgu izglītību uz jaunu akadēmisku un komerciālu uzņēmējdarbību veidu radīšanu, ieskaitot (tīklveida) izglītības un uzņēmumu radīšanas iniciatīvas. Ir acīmredzami, ka universitātes nespēj eksistēt bez radošuma, inovācijām un uzņēmējdarbības: šīs lietas ir dzinējspēks uzplauksmei ilgtermiņā, ne tikai universitātēm, bet arī uzņēmumiem, ekonomikām un sabiedrībai kopumā.